Projektu vadības kursa pabeigšana.


Projektu vadības kurss jau kādu laiku aiz muguras, apliecība par profesionālās pilnveides izglītību atvilknē krāj putekļus,  bet neesmu izpildījis savu solījumu – pateikt savu gala slēdzienu par šo visu piedzīvoto pasākumu, kam šķiet veltīju pārāk daudz laika un noteikti pārāk daudz savas uzmanības. Labi ka ir raksts “pirms”, kur atgriezties un pasmelties idejas tam, par ko rakstīt.

Visupirms jau, jā, kursi notika kā pienākas tiesiskā un liberālā valstī – latviešu valodā, ar iespēju atbildēt un pļāpāt krieviski. Neviens netika apdalīts. Arī enerģiju un laiku man izdevās ieekonomēt, jo kādu ⅓ daļu laika notika ģimenes dzīves projicēšana uz daudzajām pieejamajām personību šķautnēm. Es tai laikā varēju pasnaust ar acīm vaļā un pagriezt galvā vārdu un frāžu sarakstus, lai neiebrauktu galīgās auzās ar valodām. Jāuzmanās tik no pēķšņiem jautājumiem savā virzienā 😀

Ko es varu pateikt par to kā es tiku mācīts? Es nezinu…:D Ja refleksīvā asociācija ar projektu vadību ir bērni, noteikti kaut kas nav pareizi 😀 Labi ka kā trešā saistība ir “Publicitāte”, nedaudz atpaliekot no otrajā vietā esošās “figņa”. Nevaru sūdzēties par teorijas trūkumu un it īpaši par ļoti vērtīgajām praktiskajām zināšanām no pasniedzējas pieredzes, ko noteikti nebūtu guvis, ja par mani nebūtu parūpējušies un ielikuši tieši šajā grupā. Otru grupu vadīja tīrs teorētiķis, kas projektu vadību redzējis tikai grāmatās un pa istabas logu.

Prezentācijas gan patstāvīgi atgādināja par “Nāve no Powerpoint” (Death by Powerpoint), uzstāšanos, ko nesen redzēju TEDx, bet varbūt tā un labāk, lai gan tik pat labi varēja materiālus izvietot arī parastiem cilvēkiem fiziski uztverami. Bet tā kā tas, kas atradās prezentācijā un tika stāstīts, nebija viens un tas pats, kas pats par sevi nav gluži pareizi, jo nav iespējams kvalitatīvi apstrādāt divas lingvistiskās plūsmas paralēli, nezaudējot lielu daļu no informācijas, kas bijusi vienā no tām, palīdzēja noturēt uzmanību virs tās līnijas, zem kuras zemapziņa sāk garlaikoties un laipni atšuj apziņu.

Visā visumā “BUTS” neizrādījās izņēmums no kaut kur pa vidu kategorijas. Lai gan nē. Tomēr savā ziņā izrādījās no “zem normāla” kategorijas. Zem normāla, materiāltehniskā nodrošinājuma ziņā. Kā pirmais jau noteikti jāmin, absurdā, interneta neesamība. Var jau pieņemt, ka telpa, kur mēs mācījāmies, tika būvēta kā noliktava (mobīlo sakaru zonas pasliktināšanās ienākot iekšā liecināja, iespējams, priekš radioaktīvajiem materiāliem) un tad nejauši kļuva par mācību telpu, bet tomēr. Portatīvais, kas tika ik rītu izsniegts pasniedzējai, atgādināja vairāk vēstures relikviju, nekā mūsdienīgu ierīci, pie tam,  IT cilvēka šķiet viņiem nav, vai arī viņš iegriežas pārāk reti, jo arī pati sistēma vairāk atgādināja mistkasti ar vairākām darbam nevajadzīgām aplikācijām, kas bez skaidra iemesla vienmēr griezās fonā un bremzēja gan sāknēšanos gan sistēmas darbu. Kas vēl, Java neesamība? .Net neesamība? Tas pats sakāms par datorklasi, lai gan tur situācija nedaudz cerīgāka.

Jāatzīst gan arī savas kļūdas – līgumu nebija, jo tos nesa NVA darbinieki. Centra vainas tanī nebija ne mazākās. Par, zināmā mērā, iespējams, izteikto apvainojumu, no sirds atvainojos. Pie tam, nu nav man vēl joprojām skaidrs kāda ir centra vadība – itkā jauki cilvēki, itkā nē? Ļoti grūti pateikt.

Svarīgākais ko iemācījos – arī nesakarīgus teksta blāķus mācīties varu tajos pašos tempos, kādos valodas, tikai ar valodām jau esmu izaudzis no tā līmeņa, kad jāizmanto brute-force. Stulbāks par citiem arī gluži neesmu. Vispatīkamākais ko iemācījos laikam tas, ka zemapziņa reaģē japāniski – sanāca vienu reizīti neliels pārpratums, hipokampuss nolēma ka jāreaģē uz briesmām nekavējoties un bez aprunāšanās ar apziņu, izlaižot kontroles mehānismus, nolēma izmantot “Nē!” žestu, tikai, nezkāpēc japāniski 😀 Neviens gan nesaprata, ka tas ir žests svešvalodā, izņemot mani, bet lai jau būtu, neiešu skaidroties. 😀

Kopējais vērtējums visam pasācienam, tāds septītnieks ar astīti. Nu neemu radis pie bardaka un negrasos pierast 🙂 Visu labu! Līdz nākamajam rakstam 🙂 Ar cieņu, Jānis.

Advertisements

About janiksxxl

An INTP, uncompromised one. Lazy programmer, strange writer, terrible artist and really strange person protecting its place in the world. Wanna be author of in development social interaction simulator G.A.K.U.E.N.:.Eden's last garden
Šis ieraksts tika publicēts FaI izstrāde. Pievienot grāmatzīmēm tā pastāvīgo saiti.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s