Pirmā diena. “Projektu vadība” un SIA “BUTS”

Šodien pavadīju kārtējo pirmo dienu kādos kursos. Nu jau trešo. Tagad varēšu pakomentēt par pirmajiem iespaidiem, tieši par SIA “BUTS” Rēzeknes filiāli.
Sāksim ar formalitāšu daļu. Patīkami pārsteidza fakts, ka tika izdalītas mapītes ar informāciju, kas principā tiek prasīta NVA līgumā. Pašu līgumu gan nekur nemanīja. Kaut kādu iesniegumu jau uzrakstījām, bet līgumus tā un neparakstījām – kā to saprast, vēl nezinu, bet bez līguma nevaru kārtot tālākās formalitātes ar NVA. Forma, kādā tas tika izdarīts, gan bija līdzīga pēdējo formalitāšu aizpildīšanai pirms izmešanas aiz borta – ātrāk, ātrāk pie haizivīm. Nemaz nesalīdzināt ar attieksmi citos mācību centros. Laikam jau tā izpaužas uzņēmuma lielums – jo lielāks uzņēmums, jo mazāks cilvēciņš. Kāpēc otrreiz tika savākta un kopēta pase, to es tiešām nesapratu. Pirmo kopiju jau pazaudēja? Tā kā tika lūgts neizplatīt informāciju par pases kopēšanu, šķiet paši arī tomēr zina, ka nav valsts iestāde. Valsts Datu Inspekcijai darbiņš. Parakstījāmies arī par to, ka ja salūzīs kāda no viņu ierīcēm, to pirks kursa apmeklētāji. Jauki, ne?
Tagad par pašu kursu. 160 stundas izrādījās patiesība. Kāpēc it kā lielais apmācības kurss saīsināts līdz valodu kursu līmenim, paliek jautājums. Ir skaidrs viens – nekādu kvalifikāciju tātad viņi nedos. Laikam būs par to jāinteresējas NVA. Šis kurss tika izvēlēts ar specifisku mērķi, nevis tāpat vien, ja mērķis netiks sasniegts, tad zaudējumi būs ne tikai valstij. Kurss notiek latviski, kā jau paredzēts, tas ir pozitīvi.
Runājot par pasniedzēju jāsaka ka ir vairāk nekā OK. Baumas par pasniedzēju nebija patiesība. Lai gan ja ņem vērā ka pasniedzējs nav gluži pasniedzējs un pasniedz pirmo reizi, tad diezgan patiesas. Kursu pasniedz pieredzējis jomas speciālists ar ilgu gadu pieredzi tepat no Rēzeknes. Vismaz ar to viss ir kārtībā. Pietam izskatās ka pasniedzēja būs patiešām laba. Līdz šim pat daļai no pasniedzēja dzīves uzskatiem var piekrist. Apmācības stils, protams, vēl nav gluži skaidrs, bet jau izkristalizējas, ka neko, vārda tipiskajā nozīmē, īpaši neiemācīs. Strādājam ļoti intensīvi, bet puse no apspriestās informācijas attiecas uz sadzīvi, nevis apgūstamo tēmu. Interaktīvās metodes arī ir interesantas. Ļoti inovatīvi, bet cik praktiski? To pašu laiku varētu veltīt praksei. Cerēsim uz praktisko daļu, kas ir puse no visa mācību kursa, jo tas jau ir pats svarīgākais.
Šobrīd gan jāizlemj vai pielāgoties sabiedrībai, kas šobrīd nevēlas pārpūlēties, vai spiest vairāk uz savu ego, jo šobrīd neizskatās, ka būs pietiekami efektīvi, lai sasniegtu gaidīto. Laikam jau būs jāmaina sava stratēģija un jābūt agresīvākam. Šobrīd neko vairāk nevaru komentēt.
Visu labu! Līdz nākamajam rakstam 🙂 Ar cieņu, Jānis.

Advertisements