Valodu apguve – Cik jauni vārdi dienā 2?


Pirms ilgāka laika rakstīju par eksperimentu ar vārdu mācīšanos japāņu valodā. Par tā rezultātiem varējāt lasīt “Valodu apguve – Cik jauni vārdi dienā?”. Pēdējās nedēļas laikā veicu līdzīgu eksperimentu. Arī šoreiz japāņu valodā. Līdz šim jau gadiem ilgi (1.5 gadus) netiku precīzi mērījis vārdu krājuma palielināšanās ātrumu (jo tam nav nekādas nozīmes), vai arī sistemātiski mācījies vārdiņus. Bet nu man radās vēlēšanās pamēģināt nopietnāk pārbaudīt vai esmu šajā laikā progresējis, vai arī nekas nav mainījies. Varbūt pat palicis dumjāks? Tā tapa jauns tests. Par vārdiņiem jāpateicas JLPT2. Tiem, kas nezina – JLPT ir starptautiskais japāņu valodas prasmju tests. Tā kā nožēlojamā kārtā izrādījās, ka zinu tikai nedaudz virs 10% no officiālā vārdu saraksta otrajam līmenim ( 😦 ), kas pats par sevi bija šoķējoši, lai gan šai sarakstā nav daudzu vārdu, ko zinu, kas arī ir šoķējoši). Tātad, man bija aptuveni 5000 jauni vārdi (kopā ir 6000 ) ar ko darboties un nedēļa, kad nelaipni ignorēju visus, kas no manis ko gribēja digitālā formātā.

Laika posmā no pirmā eksperimenta līdz šim brīdim man bijis tas gods izstrādāt savas personīgās metodes un pieejas dažādu lietu apguvē. Masīvu un biedējošu lietu apguvē. Bija pienācis laiks tās pārbaudīt arī reālajā dzīvē.

Visgrūtākais visā procesā diemžēl bija nevis mācīšanās process, bet materiālu sagatavošana. Ja godīgi – tā visticamāk pasliktināja rezultātus, jo materiālu sagatavošana un apguve notika vienā un tai pašā laikā (eksperimenta godīgumam). Ja esmu līdz šim laikam ko sapratis, tas ir tas, ka sagatavot materiālus priekš apguves aizņem tikpat daudz laika kā pati apguve. Bet tas jau ir saprotams, formāts tāds drusku specifisks un apjomi arī pamatīgi – ap 5000 vārdiem šai gadījumā.

Rezultāti mani sākotnēji nepatīkami pārsteidza. Mērķis bija pārbaudīt vai joprojām varu sasniegt vismaz līdzīgus rezultātus tiem, ko ieguvu pirmajā eksperimentā (200 vārdi dienā, 1400 vārdi kopā, atpazīt kā skaņu vai rakstītus hiragana, maks. 2 sekundēs), vai kaut vai pusi no šiem rezultātiem, kas arī būtu jauki ņemot vērā, ka izvēlētās metodes nav tikušas iepriekš pārbaudītas. Ja godīgi, tad līdz pat sestajai dienai šķita, ka pat minimālās vēlmes sasniegt nesanāks un aplauzīšos ar savām inovatīvajām metodēm. Izvēlētais solis (5000 vārdi) un īsais laika sprīdis (7 dienas ) bija nesamērojami. Visvairāk jau laikam – īsais laika sprīdis. Prātīgāk būtu bijušas kādas 9-10 dienas, neieskaitot materiālu sagatavošanu.

Tad kādi tad bija tie rezultāti? Šobrīd vēl pāragri runāt par “aizmiršanas” statistiku, kas šajā gadījumā arīdzan ļoti svarīga, bet par aptuveniem skaitliskajiem lielumiem runāt var. Pārbaude, protams, bija jāveic standarta, nekādu inovatīvu paātrinājumu tam vēl neesmu atradis – lasi no papīra un domā atbildi angliski vai latviski, tā kā tas ir mokošs process un visiem 5000 vārdiem cauri neizgāju, tad rezultāti – aptuvenie, iegūti no 3000 pirmajiem vārdiem.

Visupirms sāksim ar pavisam pretējo – cik vārdus var pārtulkot uz valodu, kas ir pretējais tam, kam gatavojos. Principā tas ir aktīvāis vārdu krājums – aptuveni 100 vārdi dienā. Rezultāts mazs, bet pirmajā reizē, godīgi atzīšos, nemērīts, salīdzināt nav ar ko, bet visticamāk toreiz bija ap 20-30 vai mazāk. Šoreiz starpība starp pasīvā vārdu krājuma pieaugumu un aktīvā vārdu krājuma pieaugumu – daudz mazāka, kas vienmēr ir labi. Būtu jau labi ja būtu vienāda.

Tagad par pasīvā vārdu krājuma pieaugumu. Precīzu rezultātu pateikt grūti. Precīzi mērot un ievērojot 2s likumu rezultāts ir aptuveni 300-310 vārdi dienā. Lai gan, ja atmet 2s noteikumu un prasību tulkot, rezultāti drusku pieaug un sasniedz kādus 350-360 vārdus dienā, ko saucu par patieso atpazīstamību – kad vārds sasaistīts ar tā nozīmi, nevis ar tā tulkojumu citā valodā, kas ir visai pretdabiska nodarbe no mana skatpunkta. Lai būtu pilnīgi godīgi laikam būtu jāpievieno pārdesmit vārdi, ko iemācījos nejauši, no citiem resursiem – ziņām, video u.t.t Sarakstā viņi varētu nebūt, bet tomēr viņi tika apgūti.

Ja godīgi, tad šie skaitļi gan ir samazināti gadījumam, ja nu kāds pēkšņi izdomā pārbaudīt manu vārdu patiesumu, tādēļ nolēmu rakstīt piezemētākus skaitļus, kā tie ir patiesībā. Nevienam jau tāda iespēja dota netiks, bet tomēr.

Mans šābrīža secinājums – varu sistemātiski iemācīties ne vairāk kā 400 vārdus dienā, ja dots viss nepieciešamais, kas droši vein nav vidusmēra cilvēka iespēju robeža. Ja to varu izdarīt pat es, lielākā daļa cilvēku noteikti spēj ne to vien. Kāpēc, tad es neesmu kļuvis par valodu speciālistu, kāpēc cilvēkiem ir problēmas ātri apgūt valodas? Nezinu. Manā gadījumā pirmām kārtām jau noteikti materiālu trūkums. Ja materiālu sagatavošana aizņem vairāk laika un enerģijas par mācīšanos, tad kopā tas tik un tā aizņem tikpat daudz laika, kā vienkārši tāpat, kā jau ierasts.

Bet vēl jau neesmu ne drusku pietuvojies dīvainajam efektam, kad var vārdu perfekti iemācīties no tās vienas reizes. Šobrīd tā ir jau 5% gadījumu, neliels pieaugums, bet joprojām neesmu pietuvojies atbildei – kā gan tas notiek?

Visu labu! Līdz nākamajam rakstam 🙂 Ar cieņu, Jānis.

Advertisements

About janiksxxl

An INTP, uncompromised one. Lazy programmer, strange writer, terrible artist and really strange person protecting its place in the world. Wanna be author of in development social interaction simulator G.A.K.U.E.N.:.Eden's last garden
Šis ieraksts tika publicēts FaI izstrāde. Pievienot grāmatzīmēm tā pastāvīgo saiti.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s