Valodu apguve – sarežģītākās valodas


        Nelielai atslodzei no skaitļiem, un lai uzzinātu uz kurām valodām tad labāk aci nemest, iepazīsimies ar valodām, kuras atzītas par vissarežģītākajām un iemesliem, kāpēc tās par tādām tiek uzskatītas.

        Arābu valoda. Arābu valodā ir ļoti maz vārdu, kas atgādinātu tos, kas lietoti Eiropas valodās. Rakstītā arābu valoda arī izmanto mazāk patskaņu, kas var radīt problēmas tiem, kas mēģina iemācīties lasīt šajā valodā. Tāpat arī nāksies apgūt alfabētu, kur karam burtam var būt 4 dažādas formas, atkarībā no tā kur vārdā tas atrodas – sākumā, beigās, pa vidu vai kā atsevišķs simbols. Valodai ir trīs dažādi skaitļi – vienskaitlis, daudzskaitlis un duālais skaitlis, un parasti tiek izmantota darbības vārds-subjekts-objekts vārdu secība. Dažādi valodas dialekti var atšķirties gandrīz vai tikpat lielā mērā kā franču valoda no spāņu.

        Ķīniešu valoda. Ķīniešu valoda ir tonāla valoda ar 4 toņiem, kur mainoties tonim, mainās vārda nozīme, jeb tonis ir vienīgā atšķirība starp “māti” un “zirgu”. Valoda ir bagāta ar homonīmiem, kuru nozīmi var saprast tikai no konteksta. Tāpat arī sarežģīta rakstības sistēma ar tūkstošiem simbolu, kas nav fonētiski, padara valodas apguvi par ilglaicīgu uzdevumu.

        Japāņu valoda. Līdzīgi kā ķīniešu valodā, arī japāņu valodā ir jāiegaumē tūkstošiem simbolu – kā minimums 3000. Papildus nāksies iegaumēt arī 3 dažādas rakstības sistēmas ar 2 dažādiem zilbju komplektiem. Jāpiebilst arī ka zilbju komplekti nav pilnībā fonētiski – rakstītās skaņas ne vienmēr atbilst izrunātajam.

        Korejiešu valoda. Savādāka teikuma struktūra (SOV), sintakse, un darbības vārdu konjugācijas padara šīs valodas apguvi sarežģītu. Arī savs alfabēts un rakstības metode, kas veido vairāk kā 100 zilbju, kuru iegaumēšana ir vieglāks veids kā apgūt lasītprasmi, padara šo valodu sarežģītāku. Tāpat sastopami arī ķīniešu simboli, tomēr retāk kā japāņu valodā.

        Ungāru valoda. Tā ir viena no neatkarīgajām valodām, jeb valoda, kuras izcelsme nav īsti skaidra un kas nav saistīta ne ar vienu citu valodu saimi. Valodai ir vīriešu, sieviešu un neitrālā dzimte un 7 darbības vārdu konjugācijas. Lietvārdiem ir 35 dažādas formas. Arī šīs valodas skaņu izrunāšana nav no vieglākajiem uzdevumiem.

        Islandiešu valoda. Arhaiskais vārdu krājums un sarežģītā gramatika padara šo valodu par sarežģītu. Islandiešu valodā ir paturētas visas vecās lietvārdu deklinācijas un darbības vārdu formas. Kā arī daudzas izrunājamās skaņas ir sarežģītas.

       Poļu valoda. Poļu valodas gramatikā ir vairāk izņēmumu, kā noteikumu. Poļu valodā ir 7 lietvārdu locījumi. Saistībā ar to, ka poļu valodā gandrīz neeksistē dialekti – nāksies pacensties atbrīvoties no jebkāda akcenta.

        Somu valoda. Somu valoda ir ļoti fonoloģiska – vārdu veidošanas noteikumi ir lielā mērā atkarīgi no tā kā skan atsevišķi burti.

         Arī latviešu valodai šķiet pienāktos vieta šai sarakstā 🙂

Advertisements

About janiksxxl

An INTP, uncompromised one. Lazy programmer, strange writer, terrible artist and really strange person protecting its place in the world. Wanna be author of in development social interaction simulator G.A.K.U.E.N.:.Eden's last garden
Šis ieraksts tika publicēts Valodas un to apguve. Pievienot grāmatzīmēm tā pastāvīgo saiti.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s