Valodu apguve – minimālais aktīvās vārdnīcas izmērs


        Vārdu krājums, vārdu darināšanas prasmes un zināšanas par teikuma uzbūvi ir dažas no svarīgākajām lietām apgūstot jaunu valodu. Sākot nopietni domāt par valodu apguvi dabīgi rodas jautājums – cik tad liels ir minimālais vārdu krājums, lai pietiekami labi spētu saprast valodu un tajā sarunāties.

         Pirmkārt, jāvienojas par to, ka dažādas vārda formas uzskatīsim par vienu vārdu, jo kā zināms katram darbības vai īpašības vārdam latviešu valodā ir 50+ dažādas formas, kuras var iegūt no pamatvārda ar locīšanas palīdzību – tas pats attiecas arī uz daudzām citām valodām.

         Dažādos pētījumos ir pierādījies, ka nepieciešamais vārdu krājums salīdzinājumā ar prasmes līmeni pieaug paraboliski. Aptuveni 80% no valodas biežāk lietotajiem vārdiem parasti ir tikai 2000 – 2500 vārdu minimālais pamats, lai mēģinātu kaut ko darīt. 85% ir ap 3500 vārdiem, kas parasti ir ieteiktais minimālais vārdu krājums, lai izmantotu valodu savām pamatvajadzībām. 90% parasti ir 5-6 tūkstoši vārdu, kas ir minimums, lai justos kaut cik droši un spētu plūstoši izteikt savas domas. Parasti cilvēks, kam valoda ir dzimtā, zina vismaz 15 tūkstoš un vairāk vārdu no kuriem ikdienā aktīvi izmanto vismaz 7-8 tūkstošus, bet valodas vidējais aktīvais krājums ir ap 50 tūkstošiem vārdu un vairāk. Visai biedējoša bilde. Valodas pamatus var apgūt samērā ātri, bet tās noslīpēšanai aizies gadi.

         Viss pietamir vēl sarežģītāk. Šie paši pētījumi uzrāda arī to, ka dažādas jomas, kurās valoda tiek izmantota, prasa dažādu minimālo vārdu krājumu un arī izmantotie vārdi atšķiras. Piemēram, angļu valodā 2000 vārdu ir pietiekami, lai zinātu 77% vārdu no akadēmiskajiem tekstiem un aptuveni 90% no īsajām novelēm, kā arī ar 5000 vārdiem pietiek, lai saprastu 98.5% no novelēm priekš pusaudžiem.

         Tāpat vārdu krājumu ietekmē arī runātāja vide un nepieciešamības – vārdu krājums no dažādiem tematiem kā daba vai datortermini. Jo plašākas intereses un vajadzības, jo lielāks minimālais vārdu krājums, kas nepieciešams, lai ērti izpaustos. Ne velti augstskolās angļu valodas kursā parasti tiek padziļināti mācīti tieši jomai atbilstošie termini.

         Papildus tam visam jāatzīst ka parasti ar locīšanas noteikumu apguvi vien nepietiek un pirms izdosies dažādās vārda formas aktīvi izmantot bez ilgas domāšanas, nāksies tās iegaumēt no galvas, kas protams laika gaitā notiek pats par sevi, bet nav ātrs process.

        Secināt var vien to, ka lai nevajadzētu drudžaini meklēt pēc vārdiem un nesaprotošām acīm skatīties uz sarunas biedru, jāapgūst vismaz 4-5 tūkstoši vārdu (10 tūkstoš vai vairāk vārdformas atkarībā no valodas).

         Man nav īsti ne jausmas, cik liels ir mans vārdu krājums angļu un krievu valodā, bet viens ir drošs ar 2K ne ideāli apgūtiem vārdiem un iegaumētiem locīšanas noteikumiem, ne japāņu valodā, ne korejiešu valodā, vairāk par vārdu savienojumiem, vai retāk īsākiem teikumiem no runas saprast sākotnēji neizdosies. Un lasīšana tas vēl ir uzdevums, klausīšanās šķiet tomēr vieglāka.

Advertisements

About janiksxxl

An INTP, uncompromised one. Lazy programmer, strange writer, terrible artist and really strange person protecting its place in the world. Wanna be author of in development social interaction simulator G.A.K.U.E.N.:.Eden's last garden
Šis ieraksts tika publicēts Valodas un to apguve ar birkām , , . Pievienot grāmatzīmēm tā pastāvīgo saiti.

One Response to Valodu apguve – minimālais aktīvās vārdnīcas izmērs

  1. Atpakaļ ziņojums: Valodu apguve: Minimālais vārdu krājums 2 | Janiksxxl's FaI Blog

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s