Valodu apguve – latviešiem bonuss? #1 Vārdu secība


Kā zināms ar latviešu valodu vien globālajā pasaulē ir par maz un lielākā daļa cilvēku zina vismaz vienu svešvalodu, tostarp arī es. Par cik valodu apguve uzlabo smadzeņu darbību, samazina riskus saslimt ar smadzeņu slimībām, palēnina smadzeņu novecošanu un dod priekšrocības darba tirgū, apgūt vairākas valodas ir pat ļoti vērtīgi. Un mani vienmēr ļoti priecē katrs cilvēks, kas uzskata ka ar vienu valodu viņam ir pilnīgi pietiekoši.

Latviešiem šajā ziņā ir pat nedaudz paveicies, jo no tā ko esmu novērojis varu teikt ka latviešu valoda ir viena no tām valodām, kuras, kā dzimtā valoda, ir lielisks pamats citu valodu apguvei. Protams, latviešu valodai nav plaši izmantotu līdzīgu valodu, kā angļu un spāņu valodu gadījumā, kas savā starpā ir līdzīgas, bet es runāju par vienu citu mūsu valodas īpašību:

-Veikals pienu nopirka

-Veikals nopirka pienu

Abi šie teikumi ir skaidri jebkuram latviešu valodas lietotājam un tiem nevajadzētu radīt izpratnes problēmas. Latviešu valodā vārdu secībai reti kad ir liela nozīme. Viena vai otra secība drīzāk ir ierastāka vai biežāk lietota, bet arī cita ir viegli saprotama. Ne visās valodās tas tā ir:

-Veikals pienu nopirka – droši vien liktu kasīt pieri par runātāja valodas prasmēm daudzus, kam angļu ir dzimtā valoda un kur vārdu secība ir stingri noteikta ar gramatikas likumiem.

-Veikals nopirka pienu – savukārt radīs problēmas Āzijas valstīs (piem. Japāna, Koreja), kur darbības vārds nāk teikuma beigās.

Šis ir viens no iemesliem, kāpēc angļu valodā runājošajiem ir grūtāk apgūt Āzijas valodas un Āzijas valodās runājošajiem apgūt angļu valodu. Šie cilvēki ir nodzīvojuši gadiem ilgi runājot valodās, kur vārdu secībai ir ļoti liela nozīme. Un šī ir viena no problēmām, no kurām latvieši ir atbrīvoti. Šī ir zināmā mērā dāvana, ko diemžēl izmanto retais.

Protams, tā ir dāvana jebkuram, kam dzimtajā valodā vārdu secība ir maznozīmīga, tā ka latvieši protams nav īpaši labākā situācijā par citiem, bet iespēja veidot tiltu starp austrumiem un rietumiem ir redzama kā uz delnas.

Advertisements

About janiksxxl

An INTP, uncompromised one. Lazy programmer, strange writer, terrible artist and really strange person protecting its place in the world. Wanna be author of in development social interaction simulator G.A.K.U.E.N.:.Eden's last garden
Šis ieraksts tika publicēts Valodas un to apguve ar birkām , . Pievienot grāmatzīmēm tā pastāvīgo saiti.

2 Responses to Valodu apguve – latviešiem bonuss? #1 Vārdu secība

  1. sarkanakmens saka:

    Ir taču latviešu valodā gan stilistika, gan kārtība pēc kāda teikuma locekļa kām loceklim jāseko. Piem: lietvārds + darbības vārds nevis otrādi utt.

    • janiksxxl saka:

      Protams, nesaku es, ka vārdus var likt kā gribi, tomēr, latviešu valodā nav tas tik ļoti strikti un ne tik lielā mērā tiek zaudēta nozīme, jo teikuma jēgu lielā mērā dod pareiza vārdu forma.
      Valodās, kuras es esmu pētījis, pārsvarā visās darbības veicējs ir lielākā vai mazākā mērā pirms darbības. Šajā gadījumā vairāk tiek runāts par “objekta” vietu teikumā starp SVO (angļu) un SOV (japāņu, korejiešu) valodām, bet paldies par aizrādījumu 🙂

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s